Valmieras daudzdzīvokļu ēku būvniecība ir izaicinošs, tomēr aizraujošs projekts, kurā izmantoti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi. Pašlaik būvobjektā strādā teju 40 cilvēku, taču, līdz ar komunikāciju izbūves un apdares darbu sākšanu, darbiniekus skaits pieaugs.

“Pašlaik strauji tuvojamies pirmās ēkas dzelzsbetona konstrukciju montāžas finišam. Redzam, ka ap Jāņiem varētu būt samontēti visi pieci stāvi un sāksies jumta konstrukciju būvniecība. Šobrīd esam sākuši arī otrās ēkas pirmā stāva dzelzsbetona konstrukciju izbūvi, kas ir vissarežģītākā un laikietilpīgākā. Otrās ēkas spāres svētkus varēsim svinēt augusta beigās. Šobrīd visi būvdarbi norit pēc plāna un ir visi priekšnosacījumi, lai būvniecību pabeigtu paredzētajā termiņā,” stāsta MONUM būvprojekta vadītājs Kaspars Brencis.

Dzelzsbetona konstrukcijas top Salaspilī, SIA “TMB Elements” rūpnīcā. Kā skaidroja būvprojekta vadītājs, mūsdienās dzelzsbetona paneļi pilda gan nesošo funkciju, gan siltumizolācijas funkciju. “Panelis veidots pēc “sviestmaizes principa” – tas sastāv no vairākiem slāņiem. Kopējas siltumizolācijas biezums ir 200 milimetri, kas nodrošina ļoti labu siltumizolāciju un energoefektivitāti, tādēļ papildu siltumizolācija nav nepieciešama. Salīdzinoši, padomju laikos būvēto ēku siltināšanai tiek izmantota 150 milimetrus bieza akmens vate.”

Brencis atklāja, ka projektētājs ir izvēlējies sarežģītāku risinājumu, lai nodrošinātu fasādei labāku vizuālo izskatu atbilstoši pasūtītāja prasībām. Kā stāstījuši paneļu izgatavotāji, Zviedrijā mājas projektē pēc cita principa – vispirms tiek ņemts vērā, kāda būs pieejamā ceļamkrāna celtspēja un, vadoties pēc tā, tiek noteikts paneļu maksimālais izmērs un svars. Tādēļ ēku fasādes ir “sastiķētas” no maziem paneļiem. “Pie mums bija otrādi. Arhitekts sadalīja ēku, lai tā būtu vizuāli baudāma, tādēļ paneļi ir dažāda svara un izmēra. Tiem arī nav paredzēta papildu apdare, jo fasādi veidos eksponēts betons ar daļēju krāsojumu. Šāds risinājums mums kā būvniekiem ir izaicinošāks nekā ierasti, jo paredz regulāru smagās tehnikas pārvietošanu, kas prasa papildu laiku un līdzekļus,” skaidroja būvniecības projekta vadītājs.

Lai pārliecinātos par šuvju hermētiskumu, pasūtītājs ir paredzējis regulāras blīvuma pārbaudes. “Pašlaik mēs gatavojamies pirmajai pārbaudei. Tā paredz, ka ēkas daļā, kur jau ir ielikti logi, tiks norobežotas telpas un iesūknēts saspiests gaiss, lai pārliecinātos par konstrukciju hermētiskumu. Tas mums ļaus konstatēt vājākās vietas, kur nepieciešama papildu uzraudzība. Jāatzīmē, ka ēkā paredzēta dabīgā ventilācija, ko nodrošina ventilācijas atveres un logi, un tā kā ēkas būs ļoti noblīvētas, to iemītniekiem būs regulāri jārūpējas par telpu vēdināšanu,” norādīja Kaspars Brencis.

Vairāk par to, kā mums sokas Valmierā, lasi portāla Valmieras Ziņas reportāžā no būvlaukuma.